A. Visparigie principi
Tieša piemerojamiba
Tiešas piemerojamibas princips lauj personam nekavejoties atsaukties uz Savienibas tiesibu normu valsts tiesa neatkarigi no ta, vai pastav valsts tiesibu parbaude. Ja valsts tiesnesis nevar interpretet valsts tiesibu aktus atbilstoši Savienibas tiesibu prasibam, ir jaapsver, vai ir iespejama tieša Savienibas tiesibu piemerošana. Tadejadi tiešas piemerojamibas princips nodrošina ES tiesibu aktu piemerošanu un efektivitati gadijuma, ja dalibvalstis vilcinasies tos pareizi istenot. Ta rezultata tas palidz aizsargat individu tiesibas.
Primarie ES tiesibu akti ir tieša piemerojami, ja konkretais pienakums ir precizs, skaidrs un beznosacijumu un tas neprasa papildu pasakumus. ES regulas vienmer ir tieši piemerojamas (sk. LESD 288. pantu). Direktiva ir tieši piemerojama, ja tas noteikumi ir beznosacijumu un pietiekami skaidri un precizi un ja dalibvalsts nav transponejusi direktivu lidz noteiktajam terminam. Tomer tam var but tikai tieša vertikala ietekme (dalibvalsts nedrikst citet direktivas pret individu). Lemumi var but tieši piemerojami, ja tie atsaucas uz dalibvalsti ka adresatu (tikai tieša vertikala ietekme).
EST izmanto tiešas piemerojamibas jedzienu vides aizsardzibas joma, lai nodrošinatu ne tikai attiecigo personu aizsardzibu, bet ari lautu efektivi istenot ES tiesibu aktus. Vides direktivas reti tieši pieškir privatpersonam tiesibas, bet, ja tas nosaka robežvertibas cilveku veselibas aizsardzibai, pec EST domam, tas attiecigajam personam pieškir juridiski izpildamas tiesibas uz šo robežvertibu ieverošanu (Lieta Nr. C-59 /89 Komisija v. Vacija). Tas butu nesaderigi ar direktivas saistošo piemerojamibu principa izslegt iespeju, ka attiecigas personas var atsaukties uz pienakumiem, kurus ta uzliek (Lieta Nr. C-243/15 Lesoochranárske zoskupenie VLK, 44. punkts).
Tadel attiecigas personas, tostarp vides NVO, var palauties uz ES direktivam lemumu pienemšanas proceduras, ja to pieprasa direktivas, vai valsts tiesas. Tas ir kvalificejamas ka dalibnieki vai prasitaji neatkarigi no ta, vai valsts noteikumi par locus standi vispar nepastav vai ir parmerigi ierobežojoši.