B. Specifiski principi
Ilgtspejiga attistiba
Ilgtspejigu attistibu bieži define ka attistibu, kuras merkis ir apmierinat tagadnes vajadzibas, vienlaikus neapdraudot nakamo paaudžu speju apmierinat savas vajadzibas.
ES apnemšanas panakt ilgtspejigu attistibu ka politikas merka juridiska formalizešana tika pabeigta ar Lisabonas ligumu. Ilgtspejiga attistiba tagad ir atkartoti mineta Ligumos: ka ES galvenais merkis jaunaja LES 3. panta; LES 21. panta par Savienibas arejo darbibu; un LESD 11. panta, kura noteikts integracijas princips.
Tagad ES ir juridiski apnemusies panakt ilgtspejigu attistibu gan iekšeji, gan areji attiecibas ar valstim un organizacijam arpus ES. Turklat visiem turpmakajiem ES tiesibu aktiem tiek veikts Komisijas meroga ietekmes novertejums, lai nodrošinatu, ka tie atbilst ilgtspejigas attistibas principiem, kas noteikti ES ilgtspejigas attistibas strategija. Attiecigi prasiba saglabat un uzlabot vidi ir piemerojama visas ES tiesibu jomas, piemeram, kodolenergijas nozare (Lieta C-594/18 P Austrija v. Komisija, 42. punkts).
Sekundarajos tiesibu aktos ilgtspejiga attistiba kalpo ka pamatprincips vides aizsardzibas merku sasniegšanai vai nu ipašos tiesibu aktos, vai ari integrejot to citas politikas jomas.
Saskana ar Putnu direktivas 5. apsverumu savvalas putnu sugu, kas dabiski sastopamas dalibvalstu Eiropas teritorija, aizsardziba ir nepieciešama, lai sasniegtu Eiropas Savienibas merkus attieciba uz dzives apstaklu uzlabošanu un ilgtspejigu attistibu. Ta rezultata, cita starpa, putnu medibas ir atlautas tikai noteiktam sugam, tam jabut saderigam ar šo sugu populacijas uzturešanu apmierinoša limeni, ka ari jaapsver citi apmierinoši risinajumi (sk. Lietu C-161/19 Komisija v. Austrija).