A. Visparigie principi
Tieša piemerojamiba
Attieciba uz lidzdalibu lemumu pienemšana EST apstiprinaja ES direktivu tiešo piemerojamibu, ar ko isteno Orhusas konvencijas otro pilaru: EIA direktivas 11. pants (Lieta C-115/09 Bund für Umwelt und Naturschutz Deutschland, Landesverband Nordrhein-Westfalen) un Dzivotnu direktivas 6. panta 3. punkts (Lieta C-243/15 Lesoochranárske zoskupenie VLK). Nav judikaturas attieciba uz Rupniecisko emisiju direktivastiešo piemerojamibu, bet tas noteikumi par sabiedribas lidzdalibu lemumu pienemšana ir vel plašaki un detalizetaki neka EIA direktivas noteikumi (23.-24. pants).
Attieciba uz tiesu pieejamibu EST apstiprinaja daudzu ES direktivu tiešu piemerojamibu saskana ar Orhusas konvencijas 9. panta 3. dalu, kura noteikts, ka“sabiedribas locekliem ir pieeja administrativam vai tiesas proceduram, lai apstridetu privatpersonu un valsts iestažu darbibas un bezdarbibu, kas ir pretruna valsts tiesibu aktu noteikumiem, kas attiecas uz vidi.” Tadejadi gan privatpersonam, gan vides NVO vajadzetu but iespejai apstridet administrativos aktus, kas balstiti uz ES tiesibu aktiem vides joma, valsts tiesas. Turklat šo tiesibu aktu juridiska forma principa nevar liegt personam versties tiesa (Lieta Nr. C-237/07 Janecek).
Lieta Nr. C-404/13 CienteArth EST nosprieda, ka minetie ES tiesibu akti Direktivas Nr. 2008/50 23. pants) uzliek skaidru pienakumu izstradat gaisa kvalitates planu, kas atbilst konkretam prasibam; pienakumu, uz kuru privatpersonas var atsaukties attieciba pret valsts iestadem. Lieta Nr. C-529/15 Folk EST secinaja, ka personam ar zvejas tiesibam ir jabut pilnvaram uzsakt parskatišanas proceduru attieciba uz kaitejumu videi. Lieta Nr. C-197/18 Wasserleitungsverband Nördliches Burgenland u.c EST uzskatija, ka attiecigajam personam, tostarp pašvaldibam, ir jaspej pieprasit grozit Regulu par Nitratu ricibas programmu. Lieta Nr. C-664/15 Protect Natur-, Arten- und Landschaftschutz Umweltorganisation EST nolema, ka vides NVO ir jaspej versties tiesa, lai apstridetu lemumu, ar ko apstiprina projektu, kas var but pretruna Udens pamatdirektiva noteiktajiem pienakumiem.
Jo ipaši pedejais iepriekš minetais spriedums sniedz vienkaršu atlauju: Ja jautajumu reglamente ES tiesibu akti vides joma, dalibvalstis principa nevar liegt attiecigajam personam versties tiesa, pat ja, piemeram, šis personas ir izslegtas no dalibas atlaujas pieškiršanas proceduras. Un, ja šada lidzdaliba ir priekšnoteikums tiesas pieejamibai, šim personam ir jalauj piedalities jau administrativa procesa stadija.