B. Specifiski principi
Piesarnotajs maksa princips
Princips “piesarnotajs maksa” (PPP) paredz, ka piesarnotaji sedz savas darbibas vides un socialas izmaksas. Pirms PPP atzišanas un piemerošanas gaisa un udens resursi tika izmantoti ka piesarnojuma “izlietnes”, un par kaitejumu cilveku veselibai un ipašumam maksaja sabiedriba, nevis piesarnotajs. Neproporcionalas piesarnojuma socialas un privatas izmaksas tika / tika “parnestas” no piesarnotaja plašakai sabiedribai. PPP merkis ir parvaret šis nepilnibas, pieprasot piesarnotajiem internalizet potenciala piesarnojuma izmaksas ražošanas procesa (ieklautas izmaksas), nevis laut sabiedribai segt šis izmaksas.
Lieta C-297/19 Naturschutzbund Deutschland - Landesverband Schleswig-Holstein EST izskatija zaudejumus, ko izraisija Natura 2000 teritoriju apsaimniekošana. Vides atbildibas direktivas vacu valodas redakcija bija paredzets, ka dalibvalstim ir tiesibas atbrivot uznemejus un ipašniekus no visas atbildibas tikai tapec, ka iepriekšejie parvaldibas pasakumi ir nodarijuši kaitejumu. EST atteicas no šadas interpretacijas, jo ši pieeja parmerigi paplašinatu iznemumu darbibas jomu un bija pretruna ar prasibam, kas izriet no piesardzibas principa un PPP.
PPP tiek izmantots ka ekonomisks instruments dažada veida vides piesarnojuma parvaldibai, ieklaujot to tiesibu aktos, tostarp Atkritumu pamatdirektiva, Atkritumu poligonu direktiva un Udens pamatdirektiva. Direktivas par atbildibu vides joma 1. pants ir formulets šadi: "Šis direktivas merkis ir izveidot atbildibas par vidi sistemu, kuras pamata ir princips “piesarnotajs maksa”, lai noverstu un noverstu kaitejumu videi.”
Loti bieži PPP kalpo ka vadlinijas iepriekš mineto direktivu interpretacijai un apsverumiem par to darbibas laiku.
Lieta C-15/19 Azienda Municipale Ambiente EST nosprieda, ka Atkritumu poligonu direktiva neizsledz valsts tiesibu aktus, kas pieprasa, lai poligonam, kas darbojas direktivas transponešanas diena, butu japiemero pienakumi, kas izriet no šis direktivas, jo ipaši, pienakums pagarinat pecapstrades periodu pec poligona slegšanas. Ši prasiba ir principa “piesarnotajs maksa” izpausme, kas nozime, ka atkritumu apglabašanas izmaksas jasedz atkritumu turetajiem.
PPP netiek piemerots ka absoluts noteikums, vairak ka metode, lai noteiktu finansiala sloga efektivitati kopuma. Tam jaatspogulo proporcionalitates princips (Lieta C-293/97 Standley).
Lieta C-534/13 Fipa Group un citi EST izskatija stridu par rupnieciskas darbibas piesarnotam vietam Italija. Saskana ar valsts tiesibu aktiem iestades nevareja pieprasit jaunajiem zemes ipašniekiem, kuri nav veicinajuši šo piesarnojumu, veikt preventivus un korigejošus pasakumus. Tiesa nosprieda, ka valsts tiesibu akti neparkapj ES tiesibu aktus, ja nav iespejams identificet zemes gabala piesarnotaju vai likt šai personai veikt korigejošus pasakumus.