Ievads
Vides principi informe tiesisko regulejumu, kas attiecas uz vides aizsardzibu vai ilgtspejigu attistibu. Tie darbojas ka noradijumi valstu likumdevejiem, tiesnešiem un lemumu pienemejiem, pieškirot ES tiesibu aktiem ipašu formu un nozimi. Tos izmanto daudzos valdibas un valsts iestažu lemumos, tostarp planošana, aizsargajamo juras teritoriju apsaimniekošana un cina ar zemes piesarnojumu. Ta ka ES vides tiesibu principi ir ietverti plaša saistoša tiesiska regulejuma klasta, riciba pretruna ar tiem (pat nepareiza to interpretacija) ir contra legem un var but ES tiesibu aktu parkapums.
Kopš 20. gadsimta 70. gadiem ES politikas veidošana ir izmantota viena vides principu grupa, lidzigi plašakam principu kopumam, par kuru visa pasaule vienojas 1992. gada Rio deklaracija par vidi un attistibu.
Liguma par Eiropas Savienibas darbibu (LESD) 191. panta 2. punkta ir noteikti cetri galvenie vides principi, saskana ar kuriem tiek virzita politika ES tiesibu tveruma:
Šie principi ir ietekmejuši virknes ES tiesibu aktu sakotnejo formulejumu. Turklat ir aprakstits “augsts vides aizsardzibas limenis”, kas nosaka direktivu un regulativo darbibu proporcionalitati (sk. turpmak). Ta ka LESD 191. panta 2. punkts, ir versts uz ricibu ES limeni, uz šo normu nevar atsaukties, piemeram, personas, lai noverstu valsts likumdošanas piemerošanu joma, uz ko attiecas vides politika, attieciba uz ko nav pienemti ES tiesibu akti. Tapat kompetentas vides aizsardzibas iestades nevar atsaukties uz LESD 191. pantu vides joma, ja trukst jebkadu valsts tiesibu preventivu un korigejošu pasakumu istenošanai (Lieta C-534/13 Fipa Group un citi, 40.-41. p.; Lieta C-254/08 Futura Immobiliare un citi, 248. punkts.; Lieta C-172/08 Pontina Ambiente, 33. punkts. 33).
Vides aizsardzibas efektivitate izškiroša nozime ir ari virknei plašaku visparigu principu (tostarp proporcionalitate un subsidiaritate), un tie sniedz valstu tiesnešiem vadlinijas par to, ka praktiski piemerot ES tiesibu aktus. Šie LESD 3., 5., 9. – 12. panta izklastitie principi attiecas uz vides politikas jomu, bet nav ipaši “vides” principi.