A. Visparigie principi
Integracija
Šaura nozime integracijas princips attiecas uz apsverumiem par jauna projekta ietekmi uz vidi. Ieverojamakais piemers ir integretais piesarnojuma noveršanas un kontroles režims, ko ieviesa 1996. gada IPNK direktiva, kuru grozija, kodificeja un beidzot aizstaja Rupniecibas emisiju direktiva. Integretas atlauju izsniegšanas proceduras nozimigakajam rupnieciskajam iekartam palidz ieviest labakos pieejamos panemienus un noverš vai, ja tas nav iespejams, samazina emisijas un ietekmi uz vidi kopuma.
Plaša izpratne (ka tas ietverts LESD 11. panta), integracijas princips prasa, lai vides aizsardzibas prasibas tiktu integretas Savienibas politikas un darbibu definešana un istenošana, jo ipaši ar merki veicinat ilgtspejigu attistibu. Vides integracija visas attiecigajas politikas jomas (lauksaimnieciba, energetika, zivsaimnieciba, transports u.t.t.) ir butiska, lai mazinatu citu nozaru politikas un darbibu radito spiedienu uz vidi un sasniegtu ar vidi un klimatu saistitos merkus.
Integracijas princips kluva par dalu no ES ilgtspejigas attistibas strategijas, kas nodrošina tadu ilgtermina redzejumu, kas ietver dinamiskas ekonomikas apvienošanu ar socialo koheziju un augstiem vides standartiem. Tas paredz jaunu uzsvaru uz politikas koordinaciju un integraciju. Istenojot ES ilgtspejigas attistibas strategiju, Komisija ir ieviesusi paplašinata ietekmes novertejuma sistemu visiem galvenajiem politikas priekšlikumiem. Turklat integracijas princips kluva par dalu no kohezijas politikas, kurai ka galvenajai ES ieguldijumu politikai ir ipaša atbildiba par vides ieklaušanu savas programmas un projektos.