A. Visparigie principi
Subsidiaritate un proporcionalitate
Subsidiaritates un proporcionalitates principi nosaka ES kompetencu istenošanu. Abi principi ir noteikti LES 5. panta. Kriteriji to piemerošanai ir noteikti Ligumiem pievienotaja Protokola (Nr. 2) par subsidiaritates un proporcionalitates principu piemerošanu.
Jomas, kuras ES nav ekskluzivas kompetences, piemeram, vides aizsardziba, subsidiaritates princips nosaka apstaklus, kados labak rikoties ES, nevis dalibvalstim. Citiem vardiem sakot, subsidiaritates princips lauj Savienibai iejaukties, ja dalibvalstis nevar pietiekama mera sasniegt darbibas merkus. Subsidiaritate pirmam kartam ir politisks princips, sava veida saprata noteikums. Tas merkis ir regulet pilnvaru izmantošanu un pamatot to izmantošanu konkreta gadijuma.
Saskana ar subsidiaritates principu ir tris priekšnoteikumi, lai Savienibas iestades iejauktos: 1) attieciga joma neietilpst Savienibas ekskluzivaja kompetence (t.i., neekskluziva kompetence); 2) dalibvalstis nevar pietiekama mera sasniegt ierosinatas darbibas merkus (t.i., nepieciešamiba); 3) tadel darbibu tas meroga vai seku del var veiksmigak istenot ES (t.i., pievienota vertiba).
Subsidiaritates principa merkis nav ierobežot ES kompetenci, pamatojoties uz katras konkretas dalibvalsts situaciju atseviški, bet paredz tikai to, ka ierosinato darbibu tas meroga vai ietekmes del var labak sasniegt ES limeni, un dažadas jomas, tostarp iekšeja tirgu, ipaši Ligumos paredzetie noteikumi (Lieta C-508/13 Igaunija v. Parlaments un Padome, 53. punkts).
Lieta C-491/01 British American Tobacco (Investments) un Imperial Tobacco, 181.-183. punkts, EST secinaja, ka tabakas izstradajumu ražošanas, noformešanas un pardošanas atškiribu noveršana, vienlaikus nodrošinot augstu veselibas aizsardzibas limeni, atbilst subsidiaritates principam.