B. Specifiski principi
Kaitejuma noveršana rašanas vieta
Stradajot lidztekus profilakses principam un PPP, kaitejuma noveršana rašanas vieta nodrošina, ka kaitejums vai piesarnojums tiek noversts tur, kur tas rodas. Ideala scenarija ši principa piemerošana palidz noverst piesarnojumu, kas netiek parnests citur, lai nepielautu ta nonakšanu arpus redzesloka. Tapec tas atbilst atkritumu apsaimniekošanas politika piemerotajiem pašpietiekamibas un tuvuma principiem, kas starptautiska limeni noteikti bistamo atkritumu parrobežu parvietošanai un to iznicinašanai (skat. 1989. gada Bazeles Konvenciju, kuras dalibniece ir ES).
Lieta C-2/90 Komisija v. Belgija EST nosprieda, ka princips, ka videi nodaritais kaitejums prioritari jalikvide ta rašanas vieta, nozime, ka katram regionam, pašvaldibai vai citai vietejai pašvaldibai ir javeic atbilstoši pasakumi, lai nodrošinatu, ka ta pati savac, apstrada un apglaba savus atkritumus; tie attiecigi jalikvide pec iespejas tuvak to rašanas vietai, lai pec iespejas ierobežotu atkritumu transportešanu.
Im Nakamaisen Sinne dient das Prinzip als übergeordnete Richtschnur für die Politik, im Gegensatz zum End-of-Plašaka nozime princips kalpo ka visaptverošs politikas celvedis, kas ir pretruna ar “caurules gala” pieeju. Piemeram, videi draudzigu tehnologiju un produktu izstrades veicinašana, lai agrina posma samazinatu piesarnojumu. Visparejas vides situacijas vieta princips uzsver tuvumu avotam, lai efektivi cinitos pret negativo arejo faktoru uzkrašanos. Tas cita starpa atspogulojas prasibas par labako pieejamo metožu izmantošanu (saskana ar Rupniecisko emisiju direktivu).
Lieta C-364/03 Komisija v. Griekija EST nosprieda, ka dalibvalstu pienakums veikt nepieciešamos pasakumus sera dioksida un slapekla emisiju samazinašanai nav atkarigs no regiona, kura attieciga rupniecibas iekarta atrodas tiktal, ciktal nepastav strids par to, ka šim vielam ir kaitiga ietekme uz cilveku veselibu, ka ari uz biologiskajiem resursiem un ekosistemam.