A. Visparigie principi
Efektivitate
Ši vispareja prasiba ir sikak precizeta sekundarajos ES tiesibu aktos, tostarp Direktiva par noziegumiem pret vidi, kas pieprasa, lai par noteiktiem nodarijumiem personas tiktu soditas ar efektivam, samerigam un preventivam kriminalsankcijam. Direktiva nav noteikti sodu veidi vai limeni. Dalibvalstim tiek nodrošinata elastiguma pakape, nosakot sankciju daudzumu un kvalitati. Turklat ES vides direktivu parpilniba prasa dalibvalstim izveidot 1) efektivu sankciju sistemu vai 2) efektivu sankciju sistemu ar ipašam sankcijam un pasakumiem, piemeram, atlaujas atsaukšanu vai darbibam, lai nodrošinatu atbilstibas atjaunošanu pec iespejas isaka laika. Jau atkal - sankcijam jabut efektivam, samerigam un preventivam.
Lieta C-487/14 Total Waste Recycling, ES Tiesa izverteja inspekcijas par atkritumu parvadašanas tiesibu aktu parkapumu uzlikta naudas soda samerigumu. Naudas sods tika uzlikts transporta uznemumam, kas izmantoja citu robežas škersošanas punktu, neka tas bija vienojies ar kompetentajam iestadem. Naudas sods bija vienads ar sodu, kas uzlikts pilnigas parvadašanas atlaujas neesamibas gadijuma. Pec EST domam, valsts tiesai butu jaizverte, vai sankcijas apmers ipaši atspogulo kaitejuma riskus, ko var radit konkreta riciba vides un cilveku veselibas joma. Sankcijas lielumam nevajadzetu parsniegt to, kas nepieciešams, lai sasniegtu merkus nodrošinat augstu vides un cilveku veselibas aizsardzibas limeni, nemot vera visus lietas faktiskos un juridiskos apstaklus (sk. ari lidzigu lietu C-69/15 Nutrivet: “valsts tiesai, veicot šada soda sameriguma parbaudi, ir ipaši janem vera riski, ko var izraisit šis parkapums vides aizsardzibas joma un cilveku veselibas aizsardzibas joma”).
Prakse ES tiesibu pilnigai efektivitatei var but ierobežojumi. Pirmkart, direktiva pati par sevi nevar uzlikt pienakumus individam, un tapec to nevar piemerot ka tadu pret individu ( Lieta C-122/17 Smith, 42. punkts). Turklat valsts tiesai, kuras uzdevums ir piemerot ES tiesibu aktus, dažreiz ir jasabalanse vairakas pamattiesibas. (Lieta C-73/07 Satakunnan Markkinapörssi un Satamedia, 52.-53. p.). Dažos gadijumos, pilniba piemerojot ES tiesibu normu, ir janodrošina visparejs tiesibu princips (Lieta C-234/17 XC u.c., 53. punkts) vai pamattiesiba (Lieta C-310/16 Dzivev u.c., 33., 34., 36., 39. p.). Jo ipaši brivibas atnemšanai ir jabut pedejam pasakumam (secinajumi lieta C-528/15 Al Chodor, 55. p.).
Lieta C-752/18 Deutsche Umwelthilfe EST izskatija Vacijas regionalas valdibas atteikumu izpildit tiesas spriedumu, ar kuru Bavarijas federalajai zemei uzdots grozit gaisa kvalitates planu, nosakot satiksmes aizliegumu dizeldzinejiem Minhenes pilseta. Bavarijas federala zeme atteicas ieviest šadu aizliegumu, neraugoties uz rikojumu par atkartotu finansialu sodu noteikšanu pret to (finansialo sodu samaksa nesamazina federalas zemes resursus). Valsts tiesa apsvera vecako politisko parstavju piespiedu arestu (ieslodzišanu cietuma), kas varetu but pretruna ar Konstituciju. EST secinaja, ka valsts tiesa nevar piespriest piespiedu apcietinajumu, pamatojoties tikai uz efektivitates principu un tiesibam uz efektivu tiesisko aizsardzibu. Jebkurš ierobežojums tiesibam uz brivibu, ir japaredz saskana ar likumu, kas atbilst Hartas 52. panta 1. dalas prasibam.
ES tiesibu aktu pilnigu efektivitati un personu no tiem izrietošo tiesibu pienacigu aizsardzibu attieciga gadijuma var nodrošinat istenot valsts atbildibas principu par zaudejumiem vai kaitejumu, kas individiem nodariti ES tiesibu aktu parkapumu rezultata, par kuriem valstij var tikt noteikta atbildiba. Šis princips attiecas uz visiem gadijumiem, kad dalibvalsts parkapj ES tiesibu aktus, neatkarigi no ta, kura valsts iestade ir atbildiga par parkapumu (ieta C-168/15 ).