Ūdens politikas pamatnostādnes
Mērķu režīms
Svarīgs ŪPD jēdziens (uz kuru atsaucas arī IED) ir vides kvalitātes standartu jēdziens, t.i., “konkrēta piesārņotāja vai piesārņotāju grupas koncentrācija ūdenī, nogulsnēs vai biotā, ko nedrīkst pārsniegt, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi”( 1. panta 35. punkts ). Ja šāds standarts prasa stingrākus nosacījumus nekā tie, kas izrietētu no paredzētās emisijas kontroles piemērošanas, jānosaka stingrāki emisijas kontroles pasākumi (10. panta 3. punkts).
Ja uz konkrētu ūdensobjektu attiecas vairāk nekā viens no mērķiem, ir jāpiemēro visstingrākais no tiem (4. panta 2. punkts), ievērojot augsta līmeņa aizsardzības prasību.
Tomēr, izņemot aizsargājamās teritorijas ( 1. panta 1. punkta c) apakšpunkts ), dalībvalstis var izvirzīt mērķi sasniegt mazāk stingrus vides mērķus konkrētām ūdenstilpnēm, “ja tās tik ļoti ietekmē cilvēka darbība (...) vai to dabiskais stāvoklis ir tāds, ka šo mērķu sasniegšana nebūtu iespējama vai nesamērīgi dārga.” Šādā gadījumā viņiem jāpierāda, ka vides un sociālekonomiskās vajadzības, ko apmierina šāda cilvēka darbība, nevar sasniegt ar citiem līdzekļiem un ka izmaksas nav nesamērīgas. Turklāt tām jāsamazina nelabvēlīgā ietekme (4. panta 5. punkts).