EU Water Law

SCHMUCKBILD + LOGO

INHALT

BREADCRUMB

Ūdens politikas pamatnostādnes
Ūdens aizsardzības struktūras

 

Ūdens pamatdirektīvā paredzētās struktūras dažkārt ir vispārēja rakstura, balstoties uz ūdens apsaimniekošanu vispiemērotākajā hidroloģiskajā un administratīvajā līmenī (A), bet citas noteiktas specifiski noteiktām teritorijām, kurām nepieciešama pastiprināta aizsardzība (B).

(A) Upes baseina apgabals

Dalībvalstīm jāidentificē baseinu apgabali, kas atrodas to teritorijās. Tā kā tie ir attiecīgās parādības dabiskās hidroloģiskās vienības, tie tiek vienkārši un tradicionāl definēti kā “zemes platība, no kuras visi virszemes noteces ūdeņi caur secīgiem strautiem, upēm un, iespējams, ezeriem, ieplūst jūrā pie vienas grīvas, ietekas vai deltas” (2. panta 13. punkts). Šie apgabali tiek pārgrupēti upju baseinu apgabalos (2. panta 15. punkts un 3. panta 1. punkts). Tieši šādu upju baseinu apgabalu līmenī jānotiek ūdens resursu pārvaldībai, un tas ir Ūdens pamatdirektīvas ieviestais jauninājums. Tādējādi katrā upju baseinu apgabalā atsevišķi jāpieņem atbilstoši administratīvie noteikumi ŪPD noteikumu piemērošanai (3. panta 2. punkts), kaut arī tas jādara saskaņotā veidā katrā šādā baseinā un visā apgabala kopumā (3. panta 4. punkts un 13. apsvērums).

Upju baseini, kas aptver vairāk nekā vienas dalībvalsts teritoriju, būtu jāpiešķir starptautiskam upju baseinu apgabalam, attiecībā uz kuru būtu jāīsteno starpvalstu sadarbība. Katrai dalībvalstij jāveic attiecīgi administratīvie pasākumi jebkura starptautiskā upes baseina apgabala daļā, kas atrodas tās teritorijā (3. panta 3. punkts). Praksē koordinācijas pienākumu lielā mērā izpilda jau pastāvošas struktūras, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem (piemēram, Starptautiskā Reinas aizsardzības komisija un Starptautiskā Mjūsas aizsardzības komisija (lieta C-32/05 Komisija v. Luksemburga [2006] ERC I-11323, 69. -70. p.).

Attiecībā uz upju baseinu apgabaliem, kas sniedzas ārpus Kopienas teritorijas, dalībvalstīm papildus ir jāpiemēro direktīvas noteikumi tikai to attiecīgajās teritorijās, cenšoties izveidot atbilstošu koordināciju ar attiecīgajām trešajām valstīm (3. panta 5. punkts).