Ūdens politikas pamatnostādnes
Virszemes ūdens
Dalībvalstīm attiecībā uz virszemes ūdenstilpēm ir pienākums novērst to stāvokļa pasliktināšanos un pienākums to uzlabot (Lieta C-461/13 Bund für Umwelt und Naturschutz Deutschland, iepriekš, 39. p.), direktīva ir noteikusi “sarežģītu procesu, kas ietver vairākus plaši regulētus posmos, ar mērķi ļauj dalībvalstīm īstenot nepieciešamos pasākumus, pamatojoties uz to teritorijās identificēto ūdenstilpju īpatnībām un īpašībām” (Idem, 42.p.).
Attiecībā uz virszemes ūdensobjektiem 2015. gada mērķis bija panākt, ka gan to ekoloģiskais, gan ķīmiskais stāvoklis ir “vismaz “labs”” (2. panta 18. punkts). Tomēr uz ūdeņiem, kurus dalībvalstis klasificē kā mākslīgus vai stipri pārveidotus, attiecas mazāk stingras prasības, ja laba ekoloģiskā stāvokļa sasniegšanai būtu nepieciešamas izmaiņas, kurām būtu “būtiska negatīva ietekme” uz vidi, navigāciju, darbībām, kuru nolūkā ūdens tiek uzglabāts, ūdens regulēšana, zemes gabala aizsardzība, zemes nosusināšana vai citas “tikpat svarīgas ilgtspējīgas attīstības aktivitātes” (4. panta 3. punkts). Prasības šādām ūdenstilpēm tiek piemērotas tikai, lai sasniegtu “labu ekoloģisko potenciālu un labu virszemes ūdens ķīmisko stāvokli” (4. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) daļa).
Ūdenim, ko izmanto dzeramā ūdens ieguvei vai kas paredzēts šādai izmantošanai nākotnē, jāatbilst virszemes ūdensobjektu prasībām (7. panta 3. punkts). Dalībvalstīm ir jāīsteno nepieciešamie pasākumi, lai novērstu visu virszemes ūdenstilpju stāvokļa pasliktināšanos, jo īpaši ar mērķi pakāpeniski samazināt prioritāro vielu radīto piesārņojumu un pārtraukt vai pakāpeniski pārtraukt prioritāro bīstamo vielu emisijas, izplūdi un zudumus (4. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļa). Iepriekš minētā Direktīva 2008/105 nosaka kvalitātes standartus piesārņotājiem, kuru samazināšana vai ierobežošana ir prioritāra.
Īpaši noteikumi attiecas uz vairākām prioritārām vielām, jo “ūdens vides nodalījums (...), kurā viela, visticamāk, atrodas, un tāpēc tās koncentrācija, visticamāk, būs izmērāma”. Šāds nodalījums ir definēts kā ūdens, nogulumu vai biotas kopums un apzīmēts kā “matrica” (Direktīvas 2008/105, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2013/39, 2. panta 1. punkts un Direktīvas 2013/39 17. apsvērums). Patiešām, attiecībā uz ļoti hidrofobām vielām, kuras uzkrājas biotā un kuras ūdenī ir grūti atklāt, vides kvalitātes standarti principā būtu jāpiemēro biotai (grozītās Direktīvas 2008/105 17. apsvērums un 3. panta 2. un 3. punkts).