Environmental Assessments in the EU’s environmental policy

SCHMUCKBILD + LOGO

INHALT

BREADCRUMB

2. Parskats par ES tiesibu aktiem par ietekmes uz vidi novertejumiem
Iepriekšejs novertejums un pienakumi saskana ar Dzivotnu direktivu un Udens pamatdirektivu

 

Ka jau minets, pastav ieverojama sinergija starp EIA/SEA direktivam un ES vides tiesibu aktu butiskajiem elementiem. Projektu vai planu/programmu iepriekšejai novertešanai var but nepieciešams ieverot parklašanas pienakumus, kas izriet no dzivotnu direktivas (92/43/EEK), Udens pamatdirektivas (2000/60/EK) vai pat abam. Lidz ar to ierosinatajam projektam, kas skar udenstilpni, var but nepieciešams ne tikai novertejums, kas saistits ar Udens pamatdirektivas 4. panta 7. punktu; tas varetu ari radit nepieciešamibu veikt novertejumus saistiba ar Natura 2000 teritoriju, kura atrodas šada udenstilpe saskana ar Dzivotnu direktivas 6. panta 3. punktu un 6. panta 4. punktu.

Udens pamatdirektiva un Dzivotnu direktiva lauj noteiktos apstaklos piemerot atbrivojumus, pamatojoties uz iepriekšejo novertejumu. Abos gadijumos iestadem javeic attiecigas proceduras un testi saskana ar katru direktivu. Lai gan proceduras un nosacijumos ir dažas atškiribas, pastav ari sinergijas iespejas un ar to saistito datu vakšanas un novertešanas racionalizešana. Citiem vardiem sakot, piemeram, EIA istenošana negarante Udens pamatdirektivas 4. panta 7. punkta izpildi, bet ta varetu palidzet, ja novertejumi tiek racionalizeti. Janem vera, ka ari prasibas attieciba uz sabiedribas lidzdalibu šaja konteksta var but butiskas.

Ta ka šada novertejuma grupešana un racionalizešana var but efektiva un samazinat darba slodzi. Koordinacija ar EIA/SEA procesu ir ne tikai ieteicama, bet bieži vien letaka un efektivaka. Tomer, ja vienas direktivas nosacijumi ir izpilditi, bet ne otradi, iestades nevar atlaut projektu, jo šada gadijuma projekts joprojam parkaptu ES tiesibu normas (skat. Lietu C-43/10 Nomarchiaki Aftodioikisi Aitoloakarnanias un citi).

Galvenas prasibas Natura 2000 teritoriju aizsardzibai un apsaimniekošanai ir noteiktas Dzivotnu direktivas 6. panta. Jo ipaši jebkuram planam vai projektam, kas var kaitet Natura 2000 teritorijai, javeic atbilstigs novertejums Dzivotnu direktivas 6. panta 3. punkta nozime, un to var atlaut tikai tad, ja tas neietekme teritorijas integritati vai ja tas atbilst nosacijumiem attieciba uz atkapem saskana ar Dzivotnu direktivas 6. panta 4. punktu.

6. panta 3. punkta procesa posms, kura tiek noteikts, vai projekts vai plans varetu radit butisku ietekmi uz Natura 2000 teritoriju atseviški vai kopa ar citiem planiem un projektiem, atbilst skriningam. Lai gan tas nav skaidri minets, tveruma noteikšana ir atzita par labu praksi, un ta merkis ir precizi noteikt iespejamos jautajumus, kas novertejumam butu jaaptver, ka ari atbilstošu informaciju, kas jaapkopo.

Novertejuma tverums ir šauraks neka standarta EIA — un uzsver teritorijas saglabašanas merkus. Turklat mazinašanas pasakumi ir dala no parastas prakses un tiek nemti vera Natura 2000 novertejuma konteksta. Tie ir pasakumi, kuru merkis ir likvidet, noverst vai samazinat iespejamo ietekmi uz attiecigajam Natura 2000 teritorijam. Ka 6. panta 4. punkta prasibu pedejais aspekts ir japaredz kompensacijas pasakumi, lai kompensetu plana vai projekta negativo ietekmi, lai saglabatu Natura 2000 tikla visparejo ekologisko saskanotibu. Mazinašanas pasakumi ir ipaši svarigi, novertejot alternativas saskana ar EIA direktivu, gan lai stiprinatu projektu tehnisko un saimniecisko pamatojumu, gan lai uzlabotu projekta izstradi. EIA direktiva nenosaka vai neparprotami nenoškir seku mazinašanu un kompensaciju. Tomer, apsverot dažada veida seku mazinašanas pasakumus saskana ar EIA, labas prakses ietvaros tiek dota priekšroka pasakumiem, kas veikti izcelsmes vieta (uz vietas) nevis “arpus teritorijas”, un veicina ta sauktas “seku mazinašanas hierarhijas” piemerošanu.