Environmental Assessments in the EU’s environmental policy

Vides aizsardziba jau ir mineta Liguma par Eiropas Savienibu preambulas , un ta 3. panta 3. punkts nosaka ilgtspejigu Eiropas attistibu un augstu vides kvalitates aizsardzibas un uzlabošanas limeni ka vienu no ta pamatmerkiem. Turklat ta XX sadala (Vide) Ligums paredz konkretakus noteikumus par vides aspektu, tostarp piesardzibas principu. Ietekmes uz vidi novertejuma pareiza istenošana ir viens no svarigakajiem instrumentiem ša ES vides tiesibu principa istenošanai prakse.

Visnozimigaka atškiriba starp EIA un SEA direktivam ir to darbibas joma: lai gan EIA koncentrejas uz konkretu projektu un tikai uz mineta projekta ietekmi uz vidi, SEA piemero visparigaku pieeju, aplukojot dažadu nozaru (lauksaimnieciba, mežsaimnieciba, zivsaimnieciba, energetika, rupnieciba, zemes izmantošanas planošana u.c.) sabiedriskos planus un programmas.

Pastav ieverojama sinergija starp ietekmes uz vidi novertejumiem (EIA/SEA direktivas) un ES vides tiesibu aktu butiskajiem elementiem (piemeram, Notekudenu un udens pamatdirektivam, dabas aizsardzibas tiesibu aktiem, Rupniecisko emisiju direktivu u. c.), ka to ilustre turpmak dota shema.
 

Avots: Eiropas Komisijas prezentacija Energetikas kopienas vides darba grupas 11. sanaksme 2016. gada junija

Šo sinergiju dažkart ari ilustre ieverojama darbibas jomas parklašanas: piemeram, lielakajai dalai rupniecisko iekartu, uz kuram attiecas Rupniecisko emisiju direktiva (kas paredz šadu iekartu ieviešanas integretu atlauju), planošanas posma jasanem ietekmes uz vidi novertejums un jasanem kompetentas iestades attistibas piekrišana.