C. “Atkritumu”, “blakusproduktu”, “stadijas, kad atkritumi vairs nav atkritumi” definīcija
Direktīva 2008/98 par atkritumiem, kas labāk pazīstama kā “Atkritumu pamatdirektīva”, Eiropas tiesību aktos ir Eiropas tiesību aktu par atkritumiem juridiskā galvenā atsauce. Atkritumu tiesību aktu tvērumu diezgan dabiski nosaka, atsaucoties uz atkritumu jēdzienu. Tas tā ir, pat ja darbības joma izslēdz tādas vielas kā gāzveida notekūdeņi, radioaktīvie atkritumi, fekālijas, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atkritumi no ieguves darbībām. Tā kā tas, vai objekts vai viela tiek uzskatīta par atkritumiem, ir ne tikai ļoti svarīgi, bet arī ļoti sarežģīti, atkritumu jēdziens ir saistīts ar ievērojamu tiesvedības apjomu kopš 1975. gada, kad tika pieņemta pirmā Direktīva 75/442, kas reglamentēja šo jautājumu; šajā ziņā Direktīva 2008/98 sniegusi vien ierobežotus uzlabojumus, apstiprinot, cik sarežģīti ir noteikt šo būtisko juridisko kategoriju un noteikt tai konkrētus ierobežojumus.