EU Water Law

Pirmkārt, var pieļaut, ka mājlopu kūtsmēslu uzglabāšanas tvertņu ietilpība katrā atsevišķā gadījumā var neatbilst uzglabāšanai nepieciešamajai ietilpībai visā ilgākajā periodā, kurā aizliegta to izmantošana jutīgajā zonā, ja kompetentajai iestādei var pierādīt, ka kūtsmēslu daudzums, kas pārsniedz faktisko uzglabāšanas jaudu, tiks likvidēts tādā veidā, kas neradīs kaitējumu videi (III pielikuma 1. punkta 2. apakšpunkts). To ilustrēja Tiesas atzinums, saskaņā ar kuru lauksaimniekiem uzliktais nodoklis pārmērīgas kūtsmēslu izmantošanas gadījumā, lai gan tas var netieši ierobežot šādi izmantotos daudzumus, nenodrošina, ka tiek ievērota Nolīguma prasība, ka ar piesārņojumu prioritāri cīnās tā rašanās vietā, kas direktīvas kontekstā nozīmē, ka slāpekļa ievade jāierobežo vislielākajā mērā un šis “fakts attaisno lietošanas standartu noteikšanu”. Rezultātā pat tad, ja pārsnieguma gadījumā jāmaksā nodoklis, zaudējumu standarti šajā ziņā nav pietiekami (lieta C-322/00 Komisija v. Nīderlande, [2003] ECR I-11267, 75.p.).

Otrkārt, dalībvalsts var pieļaut citu slāpekļa daudzumu, ja tā informē Komisiju, kas izskata pamatojumu (III pielikuma 2. punkta b) apakšpunkts). Piemēram, Beļģija panāca šādu atkāpju piemērošanu attiecībā uz drastiskiem apstākļiem pakļautajam Flandrijas reģionam: ganību lopu mēslu un apstrādātu kūtsmēslu daudzums tika palielināts līdz 250 kg slāpekļa uz hektāru gadā zemes gabalos, kas apsēti ar zālāju un kukurūzas un zālāja maisījumu, un līdz 200 kg slāpekļa uz hektāru gadā zemes gabalos, kas apsēti ar ziemas kviešiem, kam seko starpkultūra un bietes, un “kopējai slāpekļa ieplūdei jāatbilst attiecīgās kultūras barības vielu patēriņam un jāņem vērā ieplūde no augsnes un palielināta slāpekļa pieejamība apstrādes rezultātā”, katrā atsevišķā gadījumā nepārsniedzot noteiktus maksimālos apjomus (2007. gada 21. decembra Komisijas lēmums 2008/64/EK, ar ko piešķir Beļģijas pieprasīto atkāpi attiecībā uz Flandrijas reģionu [2008] OJ L 16/28).