Nitrātu direktīva
Noteikumi, kas piemērojami jutīgajām zonām
Rīcības programma var attiekties uz visām jutīgajām zonām dalībvalsts teritorijā vai, ja dalībvalsts to uzskata par piemērotu, dažādām jutīgām zonām vai zonu daļām var izveidot dažādas programmas (5. panta 2. punkts). Tomēr virkne pasākumu, kuru mērogs un piemērojamība katrā reģionā ir atšķirīga un kas nav organizēta un saskaņota sistēma, kas paredzēta konkrēta mērķa sasniegšanai, nav kvalificējami kā “rīcības programma” šī noteikuma izpratnē (Lieta C-396 / 01 Komisija v Īrija, [2004] ECR I-02315, 44. p.).
Tiesa arī konstatēja, ka tas vien, ka jutīgās zonas netika noteiktas pietiekamā apmērā, nozīmē, ka rīcības programmas nevar aptvert visas zonas, uz kurām vajadzēja attiekties aizsardzības pasākumiem (Lieta 356/13 Komisija v. Polija ECLI:EU:C:2014:2386, 85.p.).
Rīcības programmas paredz pasākumus, kas ietver noteikumus par periodiem, kad dažu veidu mēslošanas līdzekļu izmantošana augsnē ir aizliegta, un ka lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēslu uzglabāšanas trauku ietilpībai ir jāpārsniedz uzglabāšanai nepieciešamais tilpums visā ilgākajā laika posmā, kura laikā to izmantošana jutīgajā zonā ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad ir iespējams pierādīt, ka jebkurš kūtsmēslu daudzums, kas pārsniedz faktisko uzglabāšanas jaudu, tiks iznīcināts tādā veidā, kas neradīs kaitējumu videi. Šo noteikumu mērķis ir nodrošināt, ka katrai saimniecībai vai lopu vienībai lopu radīto kūtsmēslu daudzums, ko ik gadu nonāk zemē, tostarp no pašiem dzīvniekiem, parasti nepārsniedz noteiktu daudzumu uz hektāru, kas kopumā atbilst daudzumam, kas satur 170 kilogramus slāpekļa. Rīcības programmās ir iekļauti arī pasākumi, kas ierobežo mēslošanas līdzekļu izmantošanu augsnē, “kas atbilst labai lauksaimniecības praksei un ņemot vērā attiecīgās jutīgās zonas īpašības”, piemēram, augsnes un klimatiskos apstākļus, zemes izmantošanu un lauksaimniecības praksi (5. pants un III pielikums).
Turklāt “papildu pasākumi vai pastiprinātas darbības”, ko dalībvalstis “uzskata par nepieciešamām”, ir jāīsteno, ja sākumā vai ņemot vērā rīcības programmu īstenošanā gūto pieredzi, kļūst skaidrs, ka iepriekšminētie pasākumi nav pietiekami, lai sasniegtu direktīvas mērķus (5. panta 5. punkts).