SEA process
Plani un programmas saskana ar SEA direktivu: Piemerošanas joma
Visnozimigaka atškiriba starp EIA un SEA direktivam ir to darbibas joma: lai gan EIA koncentrejas uz konkretu projektu (piemeram, dzelzcela vai lielcela celtnieciba vai rupniecibas iekartas ierikošana) un tikai uz mineta projekta ietekmi uz vidi, SEA piemero visparigaku pieeju, aplukojot dažadu nozaru (lauksaimnieciba, mežsaimnieciba, zivsaimnieciba, energetika, rupnieciba, zemes izmantošanas planošana u.c.) sabiedriskos planus un programmas. Šadi plani un programmas pec to butibas un definicijas ir augstaks planošanas limenis un ietver vismaz divus (bet drizak vairakus) projektus, uz kuriem attiektos EIA direktivas darbibas joma. Piemeram, dalibvalsts transporta infrastrukturas attistibas programma var ietvert vairaku dzelzcelu un/vai automagistralu buvniecibu, savukart energetikas strategija var ietvert dažadus projektus gan no EIA direktivas I pielikuma (lielas termoelektrostacijas, naftas un gazes caurulvadi, pazemes gazes kratuves, gaisvadu kabeli) un EIA direktivas II pielikuma (mazakas termoelektrostacijas, hidroelektrostacijas u.t.t.).
EST, precizejot saikni starp abam direktivam, ir nonakusi pie secinajuma, ka gadijuma, ja novertejumi, kas veikti saskana ar attiecigi EIA un SEA direktivam, dažadu iemeslu del atškiras, vienlaikus ir jaievero abu mineto direktivu prasibas. 
Ari SEA direktivas 3. panta ir atzita cieša saikne starp abam direktivam, kas saistitas ar vides novertešanu, pieprasot obligatu SEA planiem un programmam, “kas nosaka pamatu turpmakai attistibas piekrišanai projektiem, kas uzskaititi Direktivas 85/337/EEK I un II pielikuma”.
Taja paša laika plani un programmas, kuru vienigais merkis ir kalpot valsts aizsardzibai vai civilajai aizsardzibai, ka ari finanšu vai budžeta planiem un programmam, ir skaidri atbrivoti no pienakuma istenot SEA.