2. Turpmaka judikatura par EIA (piemeri)
No ES vides tiesibu aktu pilna kopuma, vislielakais EST spriedumu skaits ir saistits ar EIA direktivas noteikumiem.
2013. gada Eiropas Komisija publiceja EST judikaturas kopumu ietekmes uz vidi novertejuma joma, kas velak tika atjauninats 2017. gada, lai ieklautu velak pienemtos spriedumus 
. Šaja iedala tiks aplukoti tikai tie gadijumi, kas attiecas uz EIA direktivas visparejiem principiem, jo gadijumi, kas attiecas uz konkretam EIA procesa dalam un saistitie noteikumi, jau mineti macibu modula iepriekšejas iedalas.
EST viena no pirmajiem butiskajiem gadijumiem, kas attiecas uz EIA direktivas interpretaciju, nosaka, ka direktivas formulejums norada, ka tai ir plašs tverums un plašs merkis . Velak to vel vairak pastiprinaja citi spriedumi , tadejadi judikatura nosakot EIA direktivas plašo tverumu un plašo merki.
EST vairakos gadijumos ir novertejusi ari personu tiesibas atsaukties uz EIA direktivu. Šaja sakara Tiesa konstateja, ka gadijuma, ja dalibvalstim tiktu uzlikts pienakums veikt konkretu ricibu, Direktivas efektivitate butu mazinajusies, ja fiziskam personam butu liegts uz to atsaukties tiesvediba un ja valsts tiesam butu liegts to nemt vera, apsverot jautajumu par to, vai valsts likumdevejs, istenojot direktivas transponešanu, ir ieverojis direktiva noteikto ricibas brivibu . Kad Iesniedzejtiesa izdara šadu vertejumu, var nemt vera EIA direktivas noteikumus, lai izvertetu, vai valsts likumdevejs ir ieverojis direktiva noteikto ricibas brivibu.