Citi ar ūdens kvalitāti saistīti tiesību akti
Peldvietu ūdeņi
Monitorings jāveic tajā peldvietu ūdeņu vietā, kur “sagaidāms vislielākais peldētāju skaits” vai lielākais piesārņojuma risks (3. panta 3. punkts). Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti atbilstīgi un laicīgi pasākumi, ja tās konstatē neparedzētas situācijas, kas nelabvēlīgi ietekmē peldvietu ūdens kvalitāti un peldētāju veselību vai par ko ir pamatotas aizdomas, ka tām varētu būt šāda nelabvēlīga ietekme (7. pants). Turklāt, ja peldvietu ūdens profils norāda uz tendenci uz eitrofikāciju, jo tas norāda vai nu uz zilaļģu baktēriju vai makro aļģu un / vai jūras fitoplanktona izplatīšanās tendenci, jāveic atbilstoši uzraudzības pasākumi vai apsaimniekošanas pasākumi (8. un 9. pants).
Šādu pasākumu efektivitāte ir jāpalielina ar ātru un aktīvu pašreizējās peldūdens klasifikācijas informācijas izplatīšanu “peldsezonas laikā viegli pieejamā vietā peldūdens tuvumā” un jebkuru peldēšanās aizliegumu vai ieteikumu nepeldēties jāpaziņo “ar skaidras un vienkāršas zīmes vai simbola” un pat vispārīga peldūdens apraksta netehniskā valodā palīdzību.” Attiecībā uz peldvietu ūdeņiem, kas ir īslaicīgi piesārņoti, papildus jāsniedz informācija, ka peldvietu ūdens ir pakļauts šādam piesārņojumam, un par dienu skaitu, kurās peldēšanās iepriekšējā peldsezonā bija aizliegta vai nebija ieteicama. Cita starpā, tāpat jāpaziņo par ārkārtas situācijas raksturu un gaidāmo ilgumu, iemeslus, kādēļ peldēšanās ir aizliegta vai netiek rekomendēta. Dalībvalstīm ir jāizmanto piemēroti plašsaziņas līdzekļi un tehnoloģijas, tostarp internets, lai aktīvi un nekavējoties, “vajadzības gadījumā vairākās valodās”, izplatītu peldvietu sarakstu, to klasifikāciju pēdējo trīs gadu laikā, informāciju par to peldvietu piesārņojuma avotu, kas klasificētas kā “sliktas” kvalitātes, un informāciju par pasākumiem, kas tiek veikti nolūkā novērst peldētāju saskari ar piesārņojumu, kā arī informāciju par īstermiņa piesārņojumu (12. pants).