EU Water Law

SCHMUCKBILD + LOGO

INHALT

BREADCRUMB

Citi ar ūdens kvalitāti saistīti tiesību akti
Peldvietu ūdeņi

 

2006. gada 15. februāra Direktīva 2006/7 par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību ([2006] OV L64 / 37) organizē to uzraudzību un klasificēšanu, to kvalitātes pārvaldību un sabiedrības informēšanu.

Šo direktīvu piemēro attiecībā uz “jebkuru virszemes ūdeņu daļu”, ja kompetentā iestāde paredz, ka tajā peldēsies liels skaits cilvēku, un ja tā nav piemērojusi pastāvīgu peldēšanās aizliegumu vai nav sniegusi pastāvīgu ieteikumu nepeldēties (izņemot peldbaseiniem un dziednieciskiem ūdeņiem, norobežotu ūdeni, kas pakļauts apstrādei vai ko izmanto ārstnieciskiem nolūkiem, mākslīgi radītu, norobežotu ūdeni, kas nošķirts no virszemes ūdeņiem un gruntsūdeņiem) (1. panta 3. daļa).

Robežvērtības ir noteiktas zarnu enterokokiem un Escherichia coli, kas, kā zināms, norāda uz ūdens kvalitāti (3. panta 2. punkts un I pielikums). (Zarnu enterokoki izraisa gastroenterītu un Escherichia coli ir galvenais fekālo kolibaktēriju formu komponents).

Peldvietu ūdeņu klasifikācijai ir četras kategorijas: slikta, pietiekama, laba vai lieliska. Visiem peldūdeņiem jābūt vismaz ar “pietiekamu” kvalitāti. Tiek veikti pasākumi, lai palielinātu peldvietu skaitu, kas klasificēti kā “lieliski” vai “labi” (5. panta 1. un 3. punkts).

Ja ūdens tiek klasificēts kā “sliktas” kvalitātes, valsts iestādēm jāveic “atbilstoši” apsaimniekošanas pasākumi, tostarp jānosaka peldēšanās aizliegums vai jāiesaka nepeldēties (aizliegums kļūst pastāvīgs pēc pieciem secīgiem gadiem), nosakot kvalitātes līmeņa cēloņus un iemeslus un atbilstošus pasākumus, kas nepieciešami, lai profilaktiski ierobežotu, mazinātu vai novērstu piesārņojuma cēloņus (5. panta 4. punkts).